Angelika (Angelīna) Jadviga Gailīte, šķirta Miķelsone (02.06.1884.–20.08.1975.). 1903. gadā ar zelta medaļu absolvēja Daugavpils sieviešu ģimnāziju un sāka skolotājas darbu Annas Ķeniņas sieviešu ģimnāzijā. No 1905. gada revolūcijas sāka publiski uzstāties ar runām, iesaistījās sabiedriskajā dzīvē. 1910. gadā salaulājās ar dzejnieku Haraldu Eldgastu (īstajā vārdā Jānis Miķelsons; 1882–1926), bet jau no 1914. gada laulība faktiski šķirta un 1922. gadā šķirta arī juridiski. Ģimene dzīvoja Krievijā, kur A. Gailīte dažādās vietās strādāja par skolotāju, bet katru vasaru apmeklēja Latviju un apceļoja arī Somiju un Itāliju.
1916.–1919. gadā sešus semestrus studēja V. Poltorackas sieviešu kursos un Maskavas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Vēstures nodaļā. 1920. gadā atgriezās Latvijā un 1921. gadā iestājās Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē, ko 1925. gadā absolvēja ar vēstures kandidāta grādu. Pēc atgriešanās Latvijā strādāja Ārlietu ministrijas Politiski ekonomiskā departamenta Preses nodaļā par ārzemju, sevišķi franču, preses referenti, līdz 1924. gadā tika no darba atlaista. 1920. gadā kandidēja Satversmes sapulces vēlēšanās no Latviju demokrātu savienības saraksta, bet netika ievēlēta. No 1921. līdz 1940. gadam strādāja par latviešu valodas un vēstures skolotāju Rīgā Franču licejā. Paralēli strādāja arī citās skolās un žurnālistikā, rakstot par literatūras, sieviešu tiesību un citiem jautājumiem. Darbojās Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrībā, Latvijas Preses biedrībā, bija studenšu korporācijas “Varavīksne”, Latvijas Akadēmiski izglītoto sieviešu apvienības u. c. organizāciju biedre. 1924. gadā ar referātu piedalījās pirmajā Latvju sieviešu nacionālās līgas rīkotajā publiskajā apspriedē par sievietes tiesisko stāvokli Latvijā, 1925. gadā pirmajā Latvijas sieviešu konferencē u. c.
1944. gada rudenī devās bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk, 1949. gadā, izceļoja uz ASV, kur strādāja par mājkalpotāju, 1950. gadā pārcēlās uz Toronto Kanādā.