Publicists un pedagogs Vilis Olavs, kas Pirmā pasaules kara laikā organizēja palīdzību latviešu bēgļiem un kļuva par Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas priekšsēdi, 1917. gadā mira no plaušu tuberkulozes. Viņa atraitne pedagoģe un sabiedriskā darbiniece Frīda Olava vēl 1919. un pat 1929. gadā pasē turpināja norādīt – “precējusies”.