Austra Ozoliņa-Krauze, dzimusi Ozoliņa (13.12.1890.–11.07.1941.). 1907. gadā beidza V. Maldoņa ģimnāziju, pēc tam mācījās sieviešu sociālās aprūpes skolā Berlīnē, 1912.–1917. gadā studēja tieslietas un filozofiju Berlīnes un Bernes universitātēs. 1910. gadā apprecējās ar lielrūpnieku Robertu Krauzi, drīz kļuva atraitne. Pirmā pasaules kara laikā dzīvoja Šveicē, aktīvi iesaistījās sabiedriskajā darbā un Rietumeiropas laikrakstos publicēja daudzus rakstu par nacionāliem, politiskiem un kultūras jautājumiem, propagandējot Latviju ārzemēs. 1914.–1919. gadā pašas dibinātā latviešu informācijas biroja “Pro Lettonia” vadītāja Bernē Šveicē.
No 1919. gada augusta Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Preses nodaļas 1. šķiras sekretāre, no novembra pagaidu diplomātiskās pārstāvniecības Berlīnē Informācijas biroja vadītāja un Latvijas Sarkanā Krusta delegācijas locekle Vācijā. Pēc Informācijas biroja likvidēšanas 1920. gada oktobrī turpināja darbu pārstāvniecības dienestā – padomniece, vēlāk pagaidu vadītāja. Decembrī atlaista no diplomātiskā dienesta.
No 1922. līdz 1935. gadam dzīvoja Rīgā, strādāja žurnālistikā un rakstniecībā. Izdeva satīrisku žurnālu “Ho–Ho!”, bija žurnālu “Nord–Ost” un “Informators” līdzstrādniece. Publicēja stāstus žurnālā “Domas”, satīrisku romānu “Virpuļu durvīs” (1929. g.), sarakstīja vairākas lugas. No 1935. līdz 1940. gadam pastāvīgi dzīvoja Parīzē. PSRS okupācijas laikā 1940. gadā atgriezās Latvijā. 1941. gadā, Trešā Reiha okupācijas laikā, dzīvi beidza pašnāvībā.