Uz brīva līguma pamata sievietes strādāja gan armijas darbnīcās, gan pildot šuvēju, mašīnrakstītāju, kantoristu, saimnieču, rēķinvežu, apkalpotāju u. c. amatus. Sievietes nebija retums arī centrālajās armijas iestādēs un jo sevišķi pulku un divīziju sakaru nodaļās un kancelejās kā telefonistes, telegrāfistes, rakstvedes, kantoristes, apkopējas u. c. Līdzīgi tas notika arī citās valsts iestādēs. Darbs ļāva ne vien atbalstīt Latvijas armijas uzvaru karā, bet arī nopelnīt iztiku sev un saviem piederīgajiem. Tajā pašā laikā, lai gan darbinieces bija pietuvinātas militārajam dienestam un lielākoties darīja to pašu darbu, ko vīrieši līdzvērtīgos amatos, atrodoties darbavietās cieši blakus, viņas netika uzskatītas par Neatkarības kara dalībniecēm, un priekšrocības, ko sniedza dienests, viņām tika liegtas. Piemēram, viņas nevarēja pretendēt uz valsts pensiju.
« Back to Glossary Index