1925. gada sieviešu konferencē pirmā uzstājās Anna Rūmane-Ķeniņa, referējot par Starptautisko sieviešu padomi jeb savienību (International Council of Women) un tās pēdējo kongresu Vašingtonā ASV. Iedvesmojusies no šajā kongresā dzirdētajām citu valstu sieviešu organizāciju līderu pieredzēm, viņa neatlaidīgi atgādināja par nepieciešamību sieviešu organizācijām pašām apvienoties, lai efektīvāk varētu sasniegt savus mērķus. Organizāciju enerģijas koncentrēšana vienā centrā kļuva par pirmo punktu nākamajā Latvijas Sieviešu organizāciju pagaidu padomes darba kārtībā.