Piemēram, 1932. gadā Izglītības ministrija Latvijas Sieviešu organizāciju padomei lūdza nosaukt piecas mirušas latviešu sabiedriskās darbinieces, ar mērķi sniegt informāciju Čikāgas Universitātes etnogrāfiskajai izstādei. Šajā pirmajā latviešu sieviešu topā par ievērojamām atzina pirmo latviešu lugu rakstnieci Mariju Pēkšēnu (1845–1903), aktrisi un dzejnieci Birutu Skujenieci (1888–1931), skolotāju Gaiduļu Paulu (Paulīna Gailīte; 1848–1925), Latvijas Neatkarības karā kritušo Latvijas Sieviešu palīdzības korpusa darbinieci Elzu Žiglevicu (1898–1919) un Satversmes sapulces deputāti un ārsti Zelmu Cēsnieci-Freidenfeldi (1892–1929).
1935. gada Mātes dienā LSOP valde nolēma apmeklēt ievērojamu sieviešu kapus, tos rotājot ar ziediem un izrādot cieņu. Šim nolūkam izraudzījās rakstnieces Annas Brigaderes (1861–1933), laikrakstu ekspeditores, kas vairāk pazīstama kā uzņēmējas Emīlijas Benjamiņas (1881–1941) māte, Edes Simsones (1851–1933) un sabiedriskās darbinieces otrā Latvijas Valsts prezidenta Gustava Zemgala sievas Emīlijas Zemgales (1880–1928) kapu kopiņas.