“A. Kogbetlijance saka, ka, runājot par konferencēm vai sanāksmēm, vispirms jāmin nozīme, mērķis. Mums jāmodina sievietes no pasivitātes, tā traucē sieviešu masu kaut ko darīt! Kārtējo darbu kārtošanu ierosinās caur protokoliem, bet, ja mēs gribam saviļņot masu, tad nepieciešama konference.” (Latvijas Sieviešu organizāciju padomes sēdes protokols. Rīga, 06.06.1932. LNA_LVVA, F2412_2_5, 21. lp.)