Kopumā 1923. gadā Zemkopības ministrijas paspārnē izveidoja trīs mājturības skolas Kaucmindē, Jelgavā un Ramkā (Rankā). Jaunu mājturības skolu dibināšanu cita starpā kavēja izglītotu speciālistu trūkums. Mājturības skolu skaits ievērojami pieauga autoritārā režīma laikā, un 1938./39. mācību gadā darbojās jau 11 mājturības skolas. Laika posmā no 1922./23. līdz 1937./38. mācību gadam speciālās mājturības skolas beidza 1700 audzēknes. (Vilcāne, Vineta (2016). Ieskats mājturības kultūras attīstībā Latvijā 20. gadsimta 20. un 30. gados. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 68.–97. lpp.)

Fragments no raksta par Jelgavas mājturības skolas iesvētīšanu: “Arī latvju sieviete ir centusies un tagad cenšas izglītoties un šinī ziņā staigāt līdzi vīrietim. Bet mums tomēr jāatzīmē, ka visas skolas, kurās līdz šim izglītojušās un vēl tagad izglītojas sieviete, vienu piemirsušas, ka sieviete ir sieviete [izcēlums oriģinālā], ka tā ir lielā mērā īpatnēja būtne. Kurai dzīvē ir daudz kas tāds, kas vīrietim svešs un nepiedienīgs, tamdēļ sievietes vispārējai, bet sevišķi praktiskai izglītībai ir un audzināšanai jābūt ar īpatnēju gaitu, raksturu un dvēseli. Ja mūsu līdzšinējā skola cik necik jauniešus sagatavoja praktiskai dzīvei, tad to mēs varam attiecināt tikai uz vīrieti, sievietei tā nekā nedeva. Bet novērojumi mums rāda, ka dzimtas, sabiedrības un valsts dzīvē, kā garīgā, tā ekonomiskā jeb saimnieciskā, sievietei ne mazāka loma kā vīrietim. [..] sievietei jādod iespēja jaunības gados pamatīgi sagatavoties nākošai dzīvei kā teorētiski, tā arī praktiski. Tas Latvijā domāts panākt ar mājturības skolām. Skolas gatavos savas audzēknes ne tikai jūsmošanai un filozofēšanai, bet pirmā kārtā praktiskam darbam, kurš neizbēgami stāv priekšā katrai sievietei dzimtā, sabiedrībā un valstī. Šodien gribētu uzsvērt, ka kategoriski jānoraida uzskati, it kā mājturības skolas būtu šķiru skolas, bagātnieku vai saimnieku skolas. Mājturības skolas ir sieviešu skolas bez jebkādas šķirošanas. Katrai sievietei jāuztur, jāiekārto un jāvada māja, dzimta, jābūt saprātīgai strādniecei ar čaklām un veiklām rokām – un to māca mājturības skolā.” (Jelgavnieks. Jelgavas mājturība skolas iesvētīšana. Zemkopis, 23.04.1924., 254. lpp.)