Marta Auguste Eše, dzimusi Vidiņa (03.05.1890.–18.10.1974.). Pēc vidusskolas beigšanas no 1907. gada strādāja pie žurnālista Pētera Laša (1863–1945), tulkojot no laikrakstiem vietējās ziņas, vēlāk sekretāre zvērināta advokāta birojā, stenogrāfiste un kalkulatore Vispārējā elektrības sabiedrībā AEG Rīgā. Ap 1914.–1915. gadu Maskavā precējusies ar kara artilērijas fabrikas direktoru Ēriku Eši (1887–?), pēc laulībām vadīja mājsaimniecību.

Jau no 1911. gada aktīvi iesaistījās sabiedriskajā darbā, darbojās Frīdas Olavas (1879–1971) dibinātajā palīdzības biedrībā “Sieviešu darbs”. No 1910. gada Rīgas Jēzus baznīcas Dāmu komitejā, tās sekretāre. Pirmā pasaules kara laikā darbojās labdarības un bēgļu palīdzības organizācijās Maskavā. 1920. gadā atgriezās Rīgā, kur līdz organizācijas likvidācijai, ieņemot dažādus amatus, darbojās Latvju sieviešu nacionālajā līgā, 1925. gadā bija tās pārstāve Latvijas Sieviešu organizāciju padomē, 1927.–1940. gadā līgas Mākslas aušanas un rokdarbu skolas direktore. Piedalījās Latvijas sieviešu konferencēs un vairākās Starptautiskās sieviešu padomes (ICW) konferencēs un kongresos, darbojās Dziesmu svētku rīcības komisijās. Pēc PSRS otrreizējās okupācijas 1944. gada rudenī devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950. gadā izceļoja uz Ņujorku ASV. Darbojās Baltijas Sieviešu padomes latviešu delegācijā.