Piemēram, šī iemesla dēļ kā neatkarīga organizācija savu darbību izbeidza biedrība “Dzelzceļniece”, kura 1935. gada 10. septembrī tika pievienota Latvijas Sieviešu palīdzības korpusam. Liepājā apvienošanu piedzīvoja pat trīs sieviešu organizācijas, kad, saņemot Liepājas prefektūras atzinumu, ka biedrību apvienošana ir vēlama un visu biedrību mērķi esot radnieciski, 1935. gada 24. jūlijā Kurzemes sieviešu apvienība apvienojās ar biedrībām “Nākotnes sieviete” un Liepājas mājturības veicināšanas biedrību, izveidojot Latvju sieviešu biedrību Kurzemē (1938. g. 27. septembrī pārreģistrēta kā Kurzemes latvju sieviešu biedrība).

Daugavpils latviešu biedrības piedāvājumu apvienoties izdevās noraidīt Sieviešu pašpalīdzības biedrībai, kas skaidroja, ka tā uztur pašpalīdzības fondu, bet Daugavpils latviešu biedrības biedri diez vai vēlēšoties maksāt mēnešmaksu, ko izmanto pabalstu fonda nodrošināšanai. Tāpat viņas norādīja, ka Sieviešu pašpalīdzības biedrība darbojoties visā Latvijā (ne tikai Daugavpilī) un “stāv par sieviešu pasaules idejām un morāliskiem centieniem”. Tātad apvienošanās nav iespējama, “no vienas puses, šauri saimnieciskās dabas un, no otras puses, plašu idejisku centienu īpatnību dēļ”.