Rīgas vācu sieviešu apvienība “Deutsche Frauenbund zu Riga” dibināta 1905. gada 4. decembrī, bet Pirmā pasaules kara laikā darbību pārtrauca. Darbību atjaunoja Latvijas Republikā, pirmā biedrības kopsapulce notika 1921. gadā. Tās mērķis bija “garīgi, morāli un materiāli atbalstīt un veicināt vācu iedzīvotāju labklājību Baltijas provincēs”. Apvienība pārreģistrēta 1931. gada 31. martā, un tajā gadā izdotajos statūtos organizācijas mērķis ir norādīts šāds: “Palīdzēt Latvijas vācu tautības iedzīvotājiem garīgā, tikumiskā un materiālā ziņā.” Atkārtoti apvienība pārreģistrēta 1939. gada 16. februārī, kad mainīts arī tās nosaukums, no “Deutscher Frauenbund” tai kļūstot par “Rīgas vācu sieviešu biedrību” (Rigaer Deutscher Frauenbund). Līdz ar vāciešu izceļošanu no Latvijas un arī apvienības biedru aizbraukšanu darbība tajā apstājās, un 1939. gada 4. novembrī Sabiedrisko lietu ministrija izdeva lēmumu biedrību likvidēt.