Latvijas Sieviešu palīdzības korpuss (LSPK) bija pirmā Latvijas Republikā dibinātā sieviešu organizācija. Galvenie korpusa darbības principi bija definēti 1919. gada oktobrī izstrādātajās Pagaidu instrukcijās, kas kalpoja arī kā korpusa juridiskā bāze. Tajās iekļauta skaidra korpusa definīcija: “Brīvprātīga sieviešu darba organizācija, kuras mērķis ir sniegt visāda veida palīdzību armijai, darbojoties ciešā sakarībā ar armijas pārvaldēm.” Kopumā darbam LSPK Neatkarības kara laikā brīvprātīgi pieteicās vairāki tūkstoši sieviešu, un tā tīkls aptvēra visu Latvijas teritoriju. Tieši Neatkarības karā gan dalībnieču skaita, gan aktivitāšu ziņā korpuss sasniedza kulmināciju un Latvijas sievietes deva būtisku ieguldījumu Latvijas neatkarības izcīnīšanā, veltot brīvprātīgam un plašam armijas un sabiedrības palīdzības darbam savu brīvo laiku un nereti riskējot ar dzīvību. Par darbību Neatkarības kara laikā vairākas korpusa biedres apbalvotas ar Triju Zvaigžņu ordeni, citas – ar Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi. Daudzas tika apbalvotas ar Latvijas Republikas Atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu, piemēram, 1933. gada 27. aprīlī to piešķīra 83 biedrēm, bet 1939. gadā – vēl 118. Korpuss darbību turpināja arī pēc Latvijas Neatkarības kara, koncentrējoties galvenokārt uz sociālās palīdzības darbu, un tas likvidēts pēc PSRS okupācijas 1940. gadā.
« Back to Glossary Index