Kāda anonīma Latvijas iedzīvotāja raksta: “Jā, 6 mazas galviņas. Cik viegli gan tas ir izteikt, bet apstākļi, dzīve, tie diktē ko pretēju. Esmu māte no vienas galviņas, bet esmu ārkārtīgi nelaimīga par to pašu, jo nevaru savam bērnam pie vislabākās gribas sniegt kaut cik viņam piemērotas un nepieciešamas uztura vielas.”

Atbildot Jāņa Čakstes uzsaukumam, kāds karavīrs raksta: “Jūs nespējat dot nekādus pabalstus vienam un diviem bērniem, kuru tēvs cīnās par brīvo Latviju un dažam labam ir kritis pret melno bruņinieku, bet viņa nespējīgam bērnam ir jācieš bads un aukstums un caur šo jāpaliek par kropli.”