Pirmā sieviete, kas uzstājās kā autovadītāja, ir no Amerikas iebr[aukusī] Plēsuma k[un]dze. Viņas paraugam sekoja daudzas mūsu auto īpašnieku dzīves biedrenes. Līdz šim pārbaudes komisija prefektūrā piešķīrusi tiesības vadīt auto 7 sievietēm un 926 vīriešiem. No eksaminētiem 151 persona sportiski auto īpašnieku un 783 profesionāli šoferi. Likumīgas autovadītājas “sportistes uz Forda” tiesības ieguva pirmā Matilde Grazdiņa 3. okt[obrī] 1925. g. viņa par auto vadības iemācīšanos izsakās: Kopā ar šoferi 3 reizes izbraucu. Pēc tam vēl iemācījos atpakaļbraukšanā un pie prefektūras komisijas izturēju eksāmenu. Tagad esmu iepazinusies arī ar motoru un katru ceļu varu uzņemties pilnīgi viena. Ne reizi jau tagad ir nācies uz ceļa motora “niķus” izdzīt pašai. Ka vadīšana vai nobrauktie tālie ceļu gabali pie stūres būtu apgrūtinoši, nevaru teikt. Braucot ar auto, labāki mīlu sēdēt pie stūres, nekā kad cits to vada. Mani nebaida arī sliktie ceļi. Pēc G[razdiņas] k[un]dzes autovadītājas-sportistes tiesības ieguvusi Viola Rumben 16. nov[embrī] 1925. g. Viņai seko Zenta Tobis (19. martā 1926. g.), kura līdz šim vienīgā ieguvusi tiesības kā profesionāla autovadītāja uz visām mašīnām. Vēl tiesības auto vadīt ieguvušas Ņina Tradenfeld, Olga Kreic, operdziedātāja Elza Žubīt un Dagmāra Bolm. Pirmā sieviete, kura sakmīgi sagatavojusies darbam šofera gaitās ir Zenta Tobis k[un]dze. Tomēr T[obis] nekad nedomā izpildīt algota šofera vietu. Tēvs apsolījies uzdāvināt automobili un tāpēc mācījusēs auto vadību.” (Sievietes-autovadītājas Latvijā. Jaunākās Ziņas, 11.09.1926. 7. lpp.)