Tuberkuloze (arī dilonis) bija pastāvīgs drauds veselībai un dzīvībai, jo masveida potēšana pret tuberkulozi bija iespējama tikai no 20. gs. vidus. Tad pat šīs slimības ārstēšanā sāka izmantot antibiotikas. Lai gan statistikas dati par saslimstību ar tuberkulozi netika apkopoti, mirstības statistika liecināja, ka, piemēram, Rīgā 20. gadu vidū tuberkuloze bija otrais lielākais miršanas cēlonis. 1925. gadā Rīgā uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju nomira 21,8 personas, kas bija divreiz vairāk nekā Dānijas pilsētās (10,1) un Vācijas lielpilsētās (13,5). 1927. gadā, pēc Dr. Solomona Feinmana publicētās informācijas, Latvijā ar tuberkulozi slimoja ap 30 000–35 000 cilvēku (no tiem Rīgā ap 7000), un ik gadu no šīs slimības valstī mira līdz 5000 cilvēku.

(Pētersons, Augusts (1927). Veselības stāvoklis Latvijā. Tautas Veselība, 2 (01.02.), 3. lpp.; Šrenka, B. (1927). Mirstība ar tuberkulozi Rīgā. Tautas Veselība, 3 (01.03.), 37., 38. lpp.)