Zelma Sirsone (24.10.1898.–05.10.1983.). 1916. gadā beidza Mālpils proģimnāziju. Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās, Petrogradā(tagad Sanktpēterburga) turpināja izglītību no Rīgas evakuētajā P. Dolgihas sieviešu ģimnāzijā, ko pabeidza 1918. gadā. Pēc tās absolvēšanas strādāja par kantoristi, vēlāk skolotāju Kostromas guberņā.
1919. gada pavasarī atgriezās Latvijā, kur P. Bermonta armijas uzbrukuma laikā iestājās dienestā (uz brīva līguma pamata) Latvijas armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas Ārējās izlūkošanas nodaļā par izlūkošanas aģenti. 1919. gada rudenī–ziemā trīs reizes devās Bermonta armijas aizmugurē, lai ievāktu izlūkošanas informāciju, galvenokārt par bermontiešu artilēriju. Darbu Operatīvajā daļā atstāja 1921. gada 4. februārī, līdz tam turpinot veikt izlūkošanas darbību Vācijā, Igaunijā un Krievijā. 1934. gadā saistībā ar nopelniem Neatkarības karā Z. Sirsoni apbalvoja ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, taču valsts pensija viņai kā brīva līguma darbiniecei tika atteikta.
Pēc kara 1921. gadā strādāja 4. robežsargu pulka štābā par rakstvedi. No 1921. gada 1. septembra Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamentā, kur nostrādāja 20 gadus – līdz 1941. gada 1. janvārim, šo gadu laikā ieņemot dažādus amatus: stenogrāfiste, mašīnrakstītāja, kancelejas ierēdne, vecākā kancelejas ierēdne, rēķinvede, grāmatvede u. c. Paralēli darbam 1922. gadā sāka studijas Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē, apgūstot romāņu filoloģiju. 1931. gada rudenī nokārtoja valsts eksāmenus. Tomēr studiju gaitas un pabeigšanu kavēja gan nepieciešamība pelnīt iztiku pamata darbavietā, gan dažādi personīgie sarežģījumi. Pēc romāņu valodas studijām viņa sāka baltu filoloģijas studijas, ko nepabeidza. No 1924. gada studenšu korporācijas “Daugaviete” biedre.
Otrā pasaules kara laikā un pēc tā no 1941. līdz 1948. gadam strādāja Latvijas Valsts universitātē par zinātnisko grāmatu redaktori, pēc tam līdz 1949. gadam latviešu valodas redaktore un atbildīgā redaktora vietniece izdevumā “Zinātņu Akadēmijas Vēstis”. Darbu Zinātņu akadēmijā bija spiesta pamest pēc brāļameitas Skaidrītes Sirsones (1920–1998) aresta un pret viņu veiktajām valsts represijām saistībā ar dalību tā sauktajā Franču grupā. Tālākas karjeras iespējas Z. Sirsonei bija liegtas, un turpmāk viņa strādāja Rīgas 8. tipogrāfijā.