Zenta Emma Mauriņa, precējusies Raudive (15.12.1897.–25.04.1978.). Mācījās Liepājas sieviešu krievu ģimnāzijā, vēlāk eksterne Liepājas reālģimnāzijā. 1916.–1920. gadā strādāja par skolotāju pašas dibinātā privātā proģimnāzijā Grobiņā. No 1921. gada studēja Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē. 1929. gada vasarā papildināja zināšanas filozofijā un literatūrzinātnē Heidelbergas Universitātē Vācijā, 1938. gadā aizstāvēja doktora disertāciju, kļūstot par pirmo zinātnieku, kas Latvijas Universitātē ieguvis Dr. phil. par pētījumu literatūrzinātnē.
Augstskolas studiju gados pelnīja, pasniedzot privātstundas un no 1922. gada paralēli strādāja literatūras kritikā un tulkošanā, publicēja esejas literatūras žurnālos. No 1928. gada Latvijas Tautas universitātes lektore Rīgā, docēja kursus literatūrā, literatūras vēsturē, ētikā. No 1929. gada atvēra savu literatūras studiju Rīgā, vienu mēnesi gadā docējot Latvijas un ārzemju modernās literatūras kursu. 1930.–1940. gadā lektore Tautas universitātes Mūrmuižas nodaļā, pasniedza ne tikai latviešu un pasaules literatūru, bet arī sabiedriski aktuālas lekcijas par tādām tēmām kā ģimenes nozīme, svētku nozīme ģimenē, laulība un šķiršanās, ārlaulības bērns. Uzstājās ar priekšlasījumiem Rīgas Radiofonā. 1937.–1940. gadā “Daugavas gada grāmatas” redaktore. Darbojās studenšu biedrībā “Ziemeļniece” un Latvijas Akadēmiski izglītoto sieviešu apvienībā. 1931. gadā kandidēja Rīgas pilsētas domes un 4. Saeimas vēlēšanās no Sieviešu vēlēšanu komitejas, bet netika ievēlēta.
Pēc PSRS otrreizējās okupācijas 1944. gada rudenī devās bēgļu gaitās uz Vāciju. 1946. gada septembrī pārcēlās uz Zviedriju, kur pēc deviņu gadu kopdzīves salaulājās ar literātu Konstantīnu Raudivi (1909–1974). 1949.–1963. gadā strādāja par viesdocenti Upsalas Universitātē. No 1965. gada dzīvoja Vācijā.